VALODA
Ir liecības, ka spējas apgūt valodu ir iedzimtas, Noems Čomskis uzskata, ka iegūt meistarību lingvistikā ir iespējams tikai tāpēc, ka bērnam jau pirms dzimšanas ir ievērojamas „iedzimtas zināšanas” par gramatikas likumiem un valodas formām (Chomsky, 1957, 1968), Daži zinātnieki uzskata, ka mūsos ir iebūvēts kaut kas līdzīgs valodas apguves ierīcei, kuru aktivizē saskarsme ar sarunu valodu (McNeil,1970).
Valodnieki mūsdienās ir vienisprātis, ka tieši valodas pieredze rada un veido valodisko uzvedību. Maza bērna un vecāku mijiedarbībā, bērns ar savu radošo un loģisko procesu palīdzību apgūst ļoti sarežģītu likumu kopumu un arī likumu izņēmumus (Rosser, 1994). Lai vesels bērns iemācītos runāt, bērnam ir vajadzīgi apstākļi, kuros viņš nemitīgi var mācīties no tāda cilvēka, kas prot valodu. Ikdienā parasti tā ir māte.
Ne velti dzimto valodu mēs dēvējam par mātes valodu. No neirofizioloģiskā viedokļa – nervu šūnām galvas smadzenēs ir raksturīga īpašība – atkārtot aktivitātes modeļus. Tāpat arī mammas, vecmāmiņas un mazu bērnu skolotāji mēdz atkārtot vienas un tās pašas frāzes, dziesmiņas un pantiņus, lai bērns mācītos modelēt un attīstīt valodu. Viens no lingvistiskā intelekta galvenajiem elementiem ir atmiņa, tās kvalitāte.
Bērna smadzenes ir programmētās tā, lai tās apkārtējā vidē varētu uztvert jēgpilnus modeļus. Tas patiešām ir brīnums, kā klausoties skaņu jūklī visapkārt, bērns spēj atšifrēt dzimtās valodas struktūru un iemācīties valodas sistēmu.
Valodnieki mūsdienās ir vienisprātis, ka tieši valodas pieredze rada un veido valodisko uzvedību. Maza bērna un vecāku mijiedarbībā, bērns ar savu radošo un loģisko procesu palīdzību apgūst ļoti sarežģītu likumu kopumu un arī likumu izņēmumus (Rosser, 1994). Lai vesels bērns iemācītos runāt, bērnam ir vajadzīgi apstākļi, kuros viņš nemitīgi var mācīties no tāda cilvēka, kas prot valodu. Ikdienā parasti tā ir māte.
Ne velti dzimto valodu mēs dēvējam par mātes valodu. No neirofizioloģiskā viedokļa – nervu šūnām galvas smadzenēs ir raksturīga īpašība – atkārtot aktivitātes modeļus. Tāpat arī mammas, vecmāmiņas un mazu bērnu skolotāji mēdz atkārtot vienas un tās pašas frāzes, dziesmiņas un pantiņus, lai bērns mācītos modelēt un attīstīt valodu. Viens no lingvistiskā intelekta galvenajiem elementiem ir atmiņa, tās kvalitāte.
Bērna smadzenes ir programmētās tā, lai tās apkārtējā vidē varētu uztvert jēgpilnus modeļus. Tas patiešām ir brīnums, kā klausoties skaņu jūklī visapkārt, bērns spēj atšifrēt dzimtās valodas struktūru un iemācīties valodas sistēmu.
Pakāpieni valodas attīstībā
| Vecums | Pazīme |
| 0 – 6 mēneši |
|
| 6 -12 mēneši |
|
| 12 – 18 mēneši |
|
| Līdz 2 gadu vecumam |
|
| 3 gadu |
|
| 4 gadi |
|