Mācību/darba kvalitāte, stress un skaņas terapija
Stresu iespējams definēt kā
- satraukuma pilnas situācijas
- kritizēšanu
- izsmieklu
- iebiedēšanu
- bezspēcību
- bailes par rezultātu
kā arī visas tās situācijas, kuras uztveram kā draudus. Draudi rada emocionālu stresu, kas visās vidēs mazina produktivitāti. Stresa situācijās aktivizējas iekšējie aizsardzības mehānismi un mainās izturēšanās.
Fizioloģiski- asinis atplūst no tās smadzeņu daļas, kas veic augstāka līmeņa domāšanas funkcijas. Smadzenēm reaģējot uz stresu, asinīs parādās stresa hormoni; paātrinās sirdsdarbība, mainās elpošana, muskuļu tonuss, paaugstinās asinsspiediens.
Ja atrodamies stresa situācijās un trauksmes stāvoklī- pieaugušie un bērni- smadzenes neatļauj jaunai informācijai ienākt apziņā. Tas nav iespējams tīri bioloģiski!
Tāpēc ir svarīgi zināt, ka mūzika un skaņa spēj ietekmēt hormonālo darbību, tā palīdz atbrīvot tos hormonus, kuri izraisa patiku un rada labsajūtu, galvenokārt serotanīnu un dopamīnu. Tie ir stresa mazinātāji. Zinātniskie pētījumi liecina, ka šo hormonu trūkums organismā var izraisīt depresiju, histērijas lēkmes, bezmiegu, pastiprinātas galvassāpes.
Viens no risinājumiem ir piedāvāt speciālus mūzikas klausīšanās ierakstus tieši mācību procesa laikā, kuri spēj mazināt vispārējo spriedzi, uzlabot akadēmiskos rezultātus un pamazām mainīt arī attieksmi pret mācību priekšmetu vispār.
Daži ar skaņas izmantošanu saistītie terapeitiskie aspekti
- Līdzsvaro elpošanu, pulsu, sirdsdarbību.
- Samazina asinsspiedienu un regulē ķermeņa temperatūru
- Mazina muskuļu spriedzi un koordinē ķermeņa kustības
- Līdzsvaro smadzeņu viļņus
- Regulē hormonālo darbību, kas saistīta ar augstu stresa līmeni
- Aktivizē imūnsistēmu un stimulē gremošanu
- Uzlabo atmiņu un mācīšanās spējas
- Vairo zemapziņas simbolisma uztveri un izpratni
- Maina laika uztveri un izpratni
- Paplašina apziņu
- Rada vispārēju miera un līdzsvara sajūtu