LABAS UN NOSTIPRINĀTAS VALODAS PRASMES SĀKUMSKOLĀ – AKADĒMISKO REZULTĀTU PAMATS NĀKOTNĒ
Latvijas Skaņas un Valodas Terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilze Bulate, sākoties jaunajam mācību gadam, vēlas pievērst vecāku, speciālistu un sabiedrības uzmanību būtiskai prasmei, kuras vingrināšanas pakāpe jau mazotnē, noteiks ikviena skolēna akadēmiskos rezultātus, noteiks veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā un plašākā perspektīvā noteiks arī nācijas pastāvēšanu nākotnē.
Šajā rakstā runāšu par latviešu valodu un tās apguvi.
Kāpēc ir ļoti būtiski pievērst pastiprinātu uzmanību latviešu valodas apgūšanai jau sākumskolā, uzskatot šo prasmi kā vienu no vissvarīgākajām prasmēm sākumskolas programmā?
Atbilde ir ļoti vienkārša- visas citu mācību priekšmetu programmas ir balstītas labās latviešu valodas prasmēs- klausīšanās prasmē, lasīšanas prasmē, rakstīšanas prasmē un sapratnē. Ja ēkas fundaments- pamati nav nostiprināti jau sākumā, būs grūtības attīstīt citus dotumus, jo lielākā daļa laika tiks veltīta, aizlāpot robus pamatos. Tas ir tas, kas šobrīd jau notiek.
Laba valodas prasme, APGŪTA un nostiprināta sākumskolā, nodrošinās to, ka skolēni labi varēs apgūt visus priekšmetus- matemātiku, vēsturi, ģeogrāfiju, bioloģiju, ķīmiju, fiziku nākotnē. Tāpēc ir tik svarīgi vingrināt labas latviešu valodas prasmes jau sākumskolā.
Tāpat, ja sākumskolā nav nostiprināti valodas pamati (lasīšana, rakstīšana, raita runa un klausīšanās), bērni nevar tikt līdzi ārkārtīgi straujam mācību tempam. Savukārt steiga un nepacietība rada vēl lielāku trauksmi tiem bērniem, kuri dažādu objektīvu iemeslu dēļ, piem., audiālu, nespēj sekot mācību tempam. Tas bērnos rada vēl papildus arī emocionālu stresu.
Skolotāji vairāk un vairāk saskaras ar situācijām, kurās valodas iemaņu apguve- lasīšana, rakstīšana, klausīšanās un sapratne- vairs nenotiek tik ātri un raiti kā tas bija agrāk. Ir nepieciešams daudz vairāk laika un arī daudz vairāk individuālas pieejas, lai daļai bērnu palīdzētu latviešu valodu apgūt.
Par latviešu valodas apguvi var nedomāt tie, kuri apzināti jau no bērnības ir izvēlējušies orientēt sava bērna izglītību rietumu virzienā.
Tomēr lielajam vairumam, kuri nav- valodas apguve ir ļoti, ļoti svarīga.
Jēdzieni „mācīšanās grūtības” un „disleksija” ir ļoti populāri mūsdienās. Disleksiju parasti diagnosticē sākumskolā. Tomēr dažos gadījumos disleksija neizpaužas līdz brīdim, kad bērns kļūst vecāks un sāk mācīties gramatiku, sintaksi un lasīt garākus un sarežģītākus tekstus. Daudziem bērniem disleksija netiek atbilstoši diagnosticēta vairāku gadu garumā. Tas rada nopietnas lasīšanas problēmas un var būt cēlonis ne tikai zemam pašvērtējumam, bet arī grūtībām citu mācību priekšmetu apguvē.
Mums ir jāsaprot, ka valodas apguve ir vitāli svarīga pašam bērnam, lai veiksmīgi pabeigtu skolu un vēlāk labi integrētos vidē.
Ir dažādi pētījumi par iemesliem. Tas ir labi. Tomēr vairāk par pētījumiem šodien ir nepieciešami arī konkrēti risinājumi.
Tāpat ir nepieciešami jauni, kompleksi paņēmieni, lai šo valodas apguves procesu dažādotu, padarītāku interesantāku bērniem un atvieglotu speciālistiem un vecākiem. Ir nepieciešama kompleksa pieeja, kurā ir apvienoti vismodernākie valodas apguves paņēmieni- klausīšanās, atkārtošana, lasīšana un rakstīšana.
Valodas veidošanās procesā ļoti nozīmīgi ir, ka bērni iemācās klausīties, daudzreiz atkārtojot vienus un tos pašus vārdus, frāzes, teikumus. Tā bērni mācās modelēt un attīstīt valodu.
Tāpat ir vajadzīgi arī atbilstoši un specifiski vingrinājumi klausīšanās spēju attīstībai, ar mērķi veicināt saistītas valodas veidošanos, izmantojot audio ierakstu materiālu, kuru var klausīties daudzas reizes atkārtoti.
Daudzos gadījumos to ar pacietību un piemērotiem instrumentiem var palīdzēt mājās veikt arī vecāki.
Mēs zinām, ka valoda ir katras nācijas un katras kultūrtautas dvēsele. Pazūdot valodai, pazūd arī nācijas uzkrātais unikālais kultūrmantojums. Ikviena nācija ir dzīva tikai tad, ja uztur dzīvu tās dvēseli- valodu. Neviens cits mūsu vietā to nedarīs!
